JĀŅUGUNS definīcija Latviešu valodā:

JĀŅUGUNS

sieviešu dzimte

  • 1

    Uguns, ko dedzina Jāņu vakarā un naktī – uzslietas kārts galā aizdedzināts trauks ar darvu, malku; arī ugunskurs.

    • Iedegušās jāņugunis
    • Līgot ap jāņugunīm