IZVILKT definīcija Latviešu valodā:

IZVILKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Velkot izvirzīt, izdabūt (no kurienes, kur, cauri kam); velkot izņemt (no kurienes).

    • Izvilkt naglu no dēļa
    • Izvilkt skabargu
    • Izvilkt ratus no šķūņa
    • Traktors izvilka iestigušo automašīnu
    • Izvilkt no akas spaini ūdens
    • Izvilkt baļķi no upes krastā
    • Izvilkt no kabatas atslēgu, pulksteni

  • 2

    Atvāzt, izbīdīt (ko salokāmu, sabīdāmu).

    • Izvilkt dīvānu
    • Izvilkt atvilktni
    • Izvilkt galdu viesībām

  • 3

    Nostiept (piem., auklu), galus piestiprinot (kur).

    • Izvilkt auklu starp kokiem
    • Izvilkt telefona vadus
    • Izvilkt diegus krustām šķērsām

  • 4

    Izvēloties no vairākiem, paņemt (ko).

    • Izvilkt lozi
    • Izvilkt eksāmena biļeti

  • 5

    Izzvejot.

    • Izvilkt līdaku
    • Izvilkt ezerā daudz asaru
    • Izvilkt bagātu lomu

  • 6

    Ar grūtībām panākt, ka izstāsta, izsaka; aplinkus taujājot, izzināt.

    • Izvilkt vajadzīgās ziņas
    • Izvilkt noslēpumu

  • 7

    sarunvalodas vārds Panākt, ka (grūtos apstākļos) izdzīvo; izmitināt, pārvarot trūkumu, grūtības.

    • Izvilkt mājlopus līdz pavasarim