IZVĀRTĪT definīcija Latviešu valodā:

IZVĀRTĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Daudz un ilgi vārtīt; vārtīt un pabeigt vārtīt.

    • Bērni rotaļādamies izvārtīja viens otru sniegā

  • 2

    Vārtoties (kur), nobradāt, izgulēt, izbojāt (to).

    • Zirgi izvārtījuši zāli, auzas