IZTRUNĒT definīcija Latviešu valodā:

IZTRUNĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Trunot pamazām sairt, izdrupt, parasti no iekšpuses (par koksni).

    • Celms ar laiku iztrun
    • Iztrunējusi grīda
    • Iztrunējis koka stumbrs