IZSVĪTROT definīcija Latviešu valodā:

IZSVĪTROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārsvītrojot (vārdu, teikumu), norādīt, ka (tas) vairs neietilpst (tekstā), tiek izņemts (no teksta).

    • Izsvītrot nodaļas virsrakstu
    • Izsvītrot dažas rindas dzejolī
    • Redaktors izsvītrojis rakstā veselu rindkopu
    • Izsvītrot no saraksta
    • pārnesta nozīme Izsvītrot no draugu pulka