IZSTAIPĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZSTAIPĪTIES

-os, -ies, -ās, -ījos

  • 1

    Staipoties iztaisnoties, izvingrināt (ķermeni, tā daļas).

    • Piecelties un izstaipīties

  • 2

    3. pers Tiekot staipītam, zaudēt elastību, palielināties apjomā, garumā.

    • Šalle izstaipījusies
    • Ieveramā gumija izstaipījusies