IZSPRĀGT definīcija Latviešu valodā:

IZSPRĀGT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Tikt strauji (parasti ar spiedienu, triecienu) izspiestam, izsviestam.

    • Alus mucai izsprāga dibens
    • No spēcīgā trieciena durvis izsprāga no virām
    • Pudelei izsprāga korķis

  • 2

    Eksplodēt; notikt (par eksploziju, šāvienu u. tml.).

    • Granāta nepaguva izsprāgt
    • Neizsprāgušas mīnas

  • 3

    sarunvalodas vārds Nobeigties (par daudziem, visiem).

    • Upē izsprāguši vēži
    • Sērgā lopi izsprāguši