IZSLAUCĪT definīcija Latviešu valodā:

IZSLAUCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Slaukot iztīrīt; arī slaukot nosusināt, parasti no iekšpuses.

    • Izslaucīt gaiteni ar slotu
    • Izslaucīt grīdu
    • Izslaucīt glāzes
    • Izslaucīt nosvīdušās brilles
    • Izslaucīt asaras no acīm

  • 2

    Slaukot izvirzīt (no kurienes, kur, cauri kam).

    • Izslaucīt gružus pāri slieksnim priekšnamā