IZSAUKT definīcija Latviešu valodā:

IZSAUKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Saucot panākt, ka (kāds) izvirzās, iznāk (no kurienes).

    • Izsaukt ārā
    • Izsaukt tēvu no istabas
    • Izsaukt biedru no klases

  • 2

    Aicinot (mutvārdiem, rakstveidā), panākt, ka (kāds) ierodas, piedalās u. tml.; uzaicināt.

    • Izsaukt uz tiesu
    • Izsaukt skolēnu pie tāfeles
    • Izsaukt pie direktora
    • Izsaukt ārstu uz mājām
    • Izsaukt uz sacensību
    • Sajūsminātie skatītāji izsauca lugas autoru

  • 3

    Skaļi izrunāt, nosaukt (atsevišķus vārdus vai teikumus).

    • Izsaukt sacensību dalībnieku uzvārdus