IZPLŪST definīcija Latviešu valodā:

IZPLŪST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Plūstot izvirzīties, iztecēt (no kurienes, kur, cauri kam).

    • No cauruļvada izplūst gāze
    • Avots izplūst zemes virspusē

  • 2

    3. pers Plūstot vērsties plašumā, aizņemt lielu teritoriju, laukumu.

    • Upe palos izplūdusi pa visu ieleju
    • Krāsas uz slapjā papīra izplūst

  • 3

    pārnesta nozīme Runāt, stāstīt pārāk gari un plaši.

    • Autors izplūst sīkumos un nepasaka galveno

  • 4

    pārnesta nozīme Kļūt resnākam, aptaukoties; izblīst.

    • Sākt izplūst miesās