IZLIKT definīcija Latviešu valodā:

IZLIKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izņemt, izcelt un nolikt; iznest un novietot (kur ārā).

    • Izlikt saiņus no ratiem
    • Izlikt galdu no istabas dārzā
    • Izlikt skapi gaitenī

  • 2

    Izvietot (ko) noteiktā kārtībā, sakārtot; izkārtot apskatei.

    • Izlikt darbarīkus pa rokai
    • Bērns izliek rotaļlietas sev apkārt
    • Izlikt preces skatlogā

  • 3

    Piespiest aiziet, izvākties.

    • Izlikt īrnieku no dzīvokļa
    • Izlikt no mājas

  • 4

    Norīkot, izvietot (cilvēkus noteiktās vietās) kāda uzdevuma veikšanai.

    • Izlikt dzinējus medībās
    • Izlikt posteņus

  • 5

    Novietot (cilpas, tīklus u. tml. dzīvnieku ķeršanai).

    • Izlikt slazdus zvēriem
    • Izlikt naktsāķus
    • Izlikt tīklus zivīm

  • 6

    Izkārt, piestiprināt redzamā vietā (kādu informāciju).

    • Pie sienas ir izlikts paziņojums
    • Izlikt plakātus

  • 7

    ar ko Izklāt, nosegt (ar kādu materiālu).

    • Vannas istaba ir izlikta ar baltām flīzēm

  • 8

    Nolikt, novietot (vairākās, daudzās vietās).

    • Izlikt dubļainās vietās laipas

  • 9

    sarunvalodas vārds Aizdot (naudu), samaksājot cita vietā; izdot naudu.

    • Izliec par manu pasūtījumu arī, man nav naudas līdzi!