IZKŪŅOTIES definīcija Latviešu valodā:

IZKŪŅOTIES

-ojos, -ojies, -ojas

  • 1

    3. pers Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst no kūniņas (par kukaiņiem).

    • Tikko izkūņojies taurenis
    • Kāpuri sāk izkūņoties

  • 2

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ar pūlēm izveļoties, iztinoties, izkļūt.

    • Atbraucēji nevar vien izkūņoties no kažokiem

  • 3

    pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Augot izveidoties, attīstīties (par ko).

    • No zēna izkūņojies stalts jauneklis