IZKĀRTOJUMS definīcija Latviešu valodā:

IZKĀRTOJUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Noteikta kārtība, secība, kādā (kas) novietots, izkārtots, arī izplānots.

    • Augu izkārtojums dārzā, dobē
    • Mēbeļu izkārtojums salonā
    • Mācību vielas izkārtojums