IZGLĪTĪBA definīcija Latviešu valodā:

IZGLĪTĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Zināšanu un kultūras izplatīšana; mācīšanas un audzināšanas pasākumu kopums.

    • Izglītības sistēma, ministrija
    • Izglītības darbinieki
    • Tautas izglītība

  • 2

    Mācoties, skolojoties iegūto zināšanu kopums.

    • Vidējā izglītība
    • Augstskolas izglītība
    • Vispusīga izglītība
    • Iegūt plašu izglītību