IZBRIST definīcija Latviešu valodā:

IZBRIST

-brienu, -brien, -bridu

  • 1

    nepārej Brienot izkļūt (no kurienes, caur ko, kur).

    • Izbrist no upes
    • Izbrist cauri labības laukam
    • Izbrist caur krūmiem
    • Izbrist ezera malā

  • 2

    pārej Brienot izstaigāt (staignas, brikšņainas vietas).

    Sk. arī NEIZBRIENAMS
    • Izbrist purvu purvus
    • Tādi dubļi, ka ne izbrist