IZBĪDĪT definīcija Latviešu valodā:

IZBĪDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Bīdot izvirzīt (no kurienes, kur).

    • Izbīdīt gultu no kakta ārā
    • Izbīdīt radioaparāta antenu
    • Izbīdāms tālskatis
    • Izbīdīt skapi priekšnamā

  • 2

    Bīdot izvietot, novietot kur.

    • Izbīdīt solus gar zāles sienām