IZBAROT definīcija Latviešu valodā:

IZBAROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izlietot barībai, izēdināt (dzīvniekiem).

    • Izbarot visu sienu
    • Izbarot cūkām spaini kartupeļu dienā
    • Sākt izbarot lopiem skābbarību un raušus

  • 2

    Izmitināt (pietiekami apgādājot ar barību).

    • Izbarot pa ziemu divas govis