IZBADĪT definīcija Latviešu valodā:

IZBADĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Badot sabojāt, savainot; sabadīt.

    • Viena govs otrai izbadījusi sānus

  • 2

    Badot, bakstot izveidot, izdurt (robu, caurumu).

    • Vērsis izbadījis sētā caurumu

  • 3

    Badot, bakstot izdurt vairākās vietās (parasti ko meklējot); izbakstīt.

    • Izbadīt ar nūju visas paceres