IZĀRDĪT definīcija Latviešu valodā:

IZĀRDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ārdot pilnīgi sadalīt (šuvuma vietās), izjaukt (piem., adījumu).

    • Izārdīt veco kleitu
    • Izārdīt nepareizi noadīto cimdu
    • Izārdīt tamborējumu
    • Izārdīt vīli

  • 2

    Ārdot izkliedēt, izsvaidīt (ko saliktu, sakārtotu); arī pilnīgi izjaukt.

    • Izārdīt mēslus uz lauka
    • Izārdīt siena gubu

  • 3

    Izpostīt; sadragāt.

    • Ceļš šķembu izārdīts
    • pārnesta nozīme Izārdīt ģimeni