IEROCIS definīcija Latviešu valodā:

IEROCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu vai nogalinātu kādu vai lai sagrautu celtnes, ierīces.

    • Medību ierocis
    • Kaujas ierocis
    • Šaujamais ierocis
    • Cērtamais, duramais, sitamais ierocis
    • Eksplozīvie, reaktīvie ieroči
    • Artilērijas ieroči
    • Aukstie ieroči
    • Raķešu ieroči
    • Bakterioloģiskie (arī bioloģiskie, toksiskie) ieroči
    • Ķīmiskie ieroči

  • 2

    Līdzeklis, paņēmiens kāda mērķa sasniegšanai.

    • Propagandas ierocis
    • Politiskās cīņas ieroči