IERAUT definīcija Latviešu valodā:

IERAUT

  • 1

    pārej Raujot ievirzīt, iedabūt, ievilkt (kur); strauji ievirzīt.

    • Ieraut zēnu aiz rokas istabā
    • Ieraut ratus nojumē
    • Peldētāju ierāva atvarā
    • Vējš ierauj lapas virpulī
    • Ieraut gaisu
    • Ieraut pirkstā skabargu

  • 2

    pārej Strauji iesaistīt (kur); būt par cēloni, ka strauji iesaistās.

    • Ieraut kādu kautiņā
    • Ieraut valsti karā
    • Ieraut sacensībā

  • 3

    pārej Ievirzīt uz iekšu (kādu ķermeņa daļu), arī pievilkt sev klāt.

    • Ieraut vēderu
    • Kaķis ierauj nagus
    • Ieraut galvu plecos
    • Suns aizskrēja, asti (kājstarpā) ierāvis

  • 4

    pārej Ar rāvienu radīt (kur).

    • Ieraut lakatā robu

  • 5

    sarunvalodas vārds nepārej Spraigi strādāt; saraut (5).

    • Ieraut ražas novākšanas laikā

  • 6

    sarunvalodas vārds pārej Ātri, arī ātri un daudz nopelnīt.

    • Ieraut dažu labu latu
    • Ieraut vairākus tūkstošus latu