IEPŪT definīcija Latviešu valodā:

IEPŪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Daļēji, vietām sapūt.

    • Ābols iepuvis
    • Kartupeļi iepuvuši jau tīrumā
    • Iepuvis sētas miets