IEMUTIS definīcija Latviešu valodā:

IEMUTIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Papirosa čaulītes daļa, ko smēķējot liek mutē; stobriņš, kurā smēķējot iesprauž cigareti.

    • Iemutis ar filtru, bez filtra
    • Ielikt cigareti iemutī
    • Dzintara iemutis