IEMĪCĪT definīcija Latviešu valodā:

IEMĪCĪT

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a

  • 1

    Mīcot sagatavot.

    • Iemīcīt mīklu

  • 2

    Mīcot iejaukt.

    • Iemīcīt mīklā rozīnes

  • 3

    sarunvalodas vārds Iebāzt, iespiest, parasti saburzot.

    • Iemīcīt jaku koferī
    • Lakatiņš iemīcīts kabatā