IELOCĪT definīcija Latviešu valodā:

IELOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ieliekt, atlocīt (uz iekšu), mazliet saliekt.

    • Ielocīt piedurkni, lakata malu
    • Ielocīts grāmatas lapas stūris
    • Stieples gals ielocīts

  • 2

    Lokot ieveidot locījuma līniju.

    • Papīra lapa vairākās vietās ielocīta

  • 3

    Izlokot iešūt (pavedienu); lokot iestrādāt.

    • Ielocīt diegu ar pamata dūrienu
    • Ielocīt pinumā klūdziņas

  • 4

    Lokot ievirzīt (kur).

    • Ielocīt savu garo augumu sēdeklī

  • 5

    Lokot ievingrināt, iekustināt.

    • Ielocīt locekļus
    • Ielocīt notirpušās kājas
    • Ielocīt balsi