IEBRUCĒJS definīcija Latviešu valodā:

IEBRUCĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas iebrūk, ielaužas cita teritorijā, īpašumā.

    • Ārvalstu, svešzemju iebrucēji
    • Iebrucēju karaspēks
    • Iebrucēji izlaupīja veikalu