IEBRAUKT definīcija Latviešu valodā:

IEBRAUKT

  • 1

    nepārej Braucot ievirzīties (kur); braucot atsisties (kur, pret ko).

    • Vīri iebrauc pagalmā
    • Pajūgs iebrauc mežā
    • Automobilis iebrauc grāvī, kokā

  • 2

    pārej Braucot ievirzīt (transportlīdzekli kur).

    • Iebraukt automašīnu garāžā
    • Iebraukt laivu niedrēs
    • Iebraucamā vieta

  • 3

    nepārej Braukšus ierasties.

    • Iebraukt pilsētā no laukiem
    • Viņš iebrauks tikai rīt

  • 4

    pārej Braucot radīt (kur, piem., pēdas, ceļu).

    • Iebraukt sliedes sniegā
    • Pār tīrumu ir iebraukts ceļš

  • 5

    pārej Apmācīt braukšanai (zirgu); braucot noregulēt (transportlīdzekli).

    • Zirgs vēl jauns, neiebraukts
    • Iebraukt jauno motociklu

  • 6

    sarunvalodas vārds pārej Slīdoši ievirzīt (kur, parasti roku, kāju).

    • Iebraukt roku kabatā
    • Iebraukt kājas čībās