GRAUZĒJS definīcija Latviešu valodā:

GRAUZĒJS

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas, kas grauž.

    • Suns ir kaula grauzējs
    • Lapu grauzējs kāpurs

  • 2

    Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem, graušanai piemērotiem priekšzobiem (piem., pele, vāvere u. c.).

    • Derīgie un kaitīgie grauzēji
    • Grauzēju nodarītie zaudējumi lauksaimniecībā

singular masculine noun

  • 1

    Zīdītāju klases kārta, kurā ietilpst vāveru, lidvāveru, bebru, susuru, peļu u. c. dzimtas.