GODĪBA definīcija Latviešu valodā:

GODĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Tas (piem., izskats, stāja), kurā izpaužas labklājība, (parasti izcils) materiālais un sabiedriskais stāvoklis.

    • Pagātnes godība
    • Pasaules godība
    • Parādīties visā savā godībā