GLEZNIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

GLEZNIECĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tēlotājas mākslas veids, kurā mākslas tēli tiek atveidoti plaknē ar krāsām, līnijām un gaismēnu.

    • Monumentālā, dekoratīvā, figurālā glezniecība
    • Portreta glezniecība
    • Glezniecības māksla

  • 2

    Šā mākslas veida darbu kopums (kādā laikmetā, kāda mākslinieka daiļradē).

    • Renesanses glezniecība