GLĀBIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

GLĀBIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Tas (piem., apstākļi, vieta, cilvēki), kas var glābt, pasargāt (no kā).

    • Meklēt glābiņu pie cilvēkiem
    • Vienīgais glābiņš ir paslēpties
    • Nav vairs nekāda glābiņa