GĀZT definīcija Latviešu valodā:

GĀZT

gāžu, gāzu, gāz, gāž

  • 1

    pārej Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka sveras (uz sāniem, apkārt), gāžas; būt par cēloni, ka gāžas.

    • Gāzt trauku uz sāniem
    • Vētra gāž egles
    • Vējš gāž no kājām zemē
    • Mazs cinītis gāž lielu vezumu
    • Gāzt slīpi

  • 2

    pārej Grūžot, berot pārvietot (parasti lielāku daudzumu).

    • Gāzt granti kaudzē
    • Gāzt salmus zemē no vezuma

  • 3

    pārej Strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).

    • Gāzt ūdeni virsū ugunskuram

  • 4

    pārej Vardarbīgi atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo stāvokli.

    • Gāzt caru, patvaldību

  • 5

    3. pers., nepārej Spēcīgi līt.

    • Sāka gāzt lietus

  • 6

    sarunvalodas vārds nepārej Spēcīgi sist.

    • Gāzt ar rīksti, pātagu
    • Gāzt pa ausi