GAR definīcija Latviešu valodā:

GAR

prievārds

  • 1

    Norāda, ka vieta, kur kas atrodas, noris vai virzās, ir līdztekus, blakus kam.

    • Akmeņi salikti gar sētu
    • Turēt rokas gar sāniem
    • Bērzi auga rindā gar ceļu
    • Nobraukt gar kūts stūri
    • Gar zemi (nokrist, gulēt)

  • 2

    Norāda, uz ko tiek vērsta darbība vai pret ko ir aktīva attieksme.

    • Akmeņi beržas viens gar otru
    • Darboties gar plīti
    • Man gar to nav nekādas daļas

Lietojums

prievārds ar ak.