FANFARA definīcija Latviešu valodā:

FANFARA

sieviešu dzimte

  • 1

    Metāla pūšaminstruments (bez ventiļiem), ko parasti lieto signāliem.

    • Spēlēt fanfaru

  • 2

    Svinīgs taures signāls.

    • Atskan fanfaras