ĒTERS definīcija Latviešu valodā:

ĒTERS

vīriešu dzimte

  • 1

    Sengrieķu filozofijā – gaisa augšējais, mirdzošais slānis; viens no sākotnējiem, materiālajiem elementiem.

  • 2

    Hipotētiska (zinātnes noraidīta) vide, kas aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem.

  • 3

    Vide, kurā izplatās elektromagnētiskie viļņi.

    • Ēterā skan balsis