DUNCIS definīcija Latviešu valodā:

DUNCIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Nazim līdzīgs griežamais un duramais rīks, kam asmens pie spala ir platāks un biezāks nekā smailajā galā; šāds nazis.

    • Cūku kaujamais duncis