DAUZOŅA definīcija Latviešu valodā:

DAUZOŅA

kopdzimtes vārds

  • 1

    Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz trokšņot, palaidņoties.

  • 2

    Cilvēks, kas bieži (piem., dzērumā) trokšņo, kaujas u. tml.; arī klaidonis.

    • Bars dauzoņu
    • Ciemā ieklīduši pāris svešu dauzoņu