DARBOTIES definīcija Latviešu valodā:

DARBOTIES

  • 1

    Veikt kādu darbību (1, 2); nebūt miera stāvoklī.

    • Rokas darbojas ierastā ritmā
    • Sirds darbojas normāli
    • Domas darbojas

  • 2

    Ilgāku laiku veikt ko (sabiedriski nozīmīgu), aktīvi piedalīties (kādos pasākumos); būt saistītam darbā (kādā kultūras vai sabiedriskās dzīves nozarē).

    • Darboties tautas labā
    • Ilgus gadus darboties biedrībā
    • Darboties žurnālistikā, dramaturģijā

  • 3

    ar ko Būt aizņemtam, nodarboties (ar ko), darīt ko (ilgāku laiku).

    • Darboties ar otu un krāsām
    • Bērns darbojas ar rotaļlietām
    • Nācējs ilgi darbojās ar durvju atslēgu
    • Šoferis darbojas gar motoru

  • 4

    3. pers Būt lietošanas vai darba kārtībā (par mehānismiem, ierīcēm); būt iedarbinātam, veikt paredzēto darbu.

    • Motors darbojas bez traucējumiem
    • Mehānisms sāk darboties ar pilnu jaudu

  • 5

    3. pers Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētās darbības; būt pieejamam un lietojamam (par sabiedriskām iestādēm).

    • Skolā darbojas moderno deju studija
    • Parkā darbojas karuselis
    • Ziņu birojs darbojas nepārtraukti

  • 6

    3. pers Būt tādam, kurā noris aktīvs process; izraisīt kādu procesu.

    • Vulkāns sāk darboties