CIRST definīcija Latviešu valodā:

CIRST

  • 1

    pārej Sitot, triecot (ar cirvi), dalīt nost, šķelt pušu; spēcīgi sist ar cirvi, lai atdalītu (no pamatnes) vai sašķeltu (ko).

    • Cirst koku
    • Cirst krūmus
    • Cirst kokam zarus
    • Cirst žagarus
    • Cirst malku
    • Cirst kokus malkā
    • Cirst mežu

  • 2

    pārej Cērtot ar cirvi, veidot, radīt; veidot, darināt ar smagu, asu rīku.

    • Cirst klintī robus
    • Cirst ledū āliņģi
    • Cirst stigu
    • Cirst klintī kāpnes
    • Cirst akmenī uzrakstu
    • Granītā cirsts piemineklis
    • novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Cirst istabai logu
    • novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Cirst istabu, klēti

  • 3

    pārej Ar spēku, strauji grūst, sist, triekt (ko kur).

    • Ar troksni cirst ciet logu, durvis
    • Cirst zobus gaļas gabalā
    • Cirst kāju pie zemes
    • Cirst kārtis galdā

  • 4

    nepārej Strauji, ar spēku sist.

    • Cirst ar pātagu
    • Cirst ar zobenu
    • Cirst pa pirkstiem
    • Cirst pliķi (pļauku)
    • Cirst ar ķepu

  • 5

    3. pers., nepārej Strauji triecoties (pret ko), izraisīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.

    • Lietus, vējš cērt sejā

  • 6

    3. pers., nepārej Radīt stipru (ožas, garšas) kairinājumu – par asu garšu, smaržu.

    • Smaka cērt degunā
    • Dūmi cērt acīs

  • 7

    pārej. un nepārej.; kopā ar vārdu «pretī» Asi atbildēt.

    • Bez domāšanas cirst pretī