BUMBA definīcija Latviešu valodā:

BUMBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Sporta, vingrošanas, rotaļu piederums – lodveidīgs elastīga materiāla priekšmets, kas pildīts ar saspiestu gaisu.

    • Gumijas, ādas bumba
    • Futbola bumba, basketbola bumba
    • Rotaļāties ar bumbu
    • Bumba atlec no zemes
    • Apaļš kā bumba

  • 2

    Lodveidīgs vai lodei līdzīgs ciets priekšmets.

    • Dekoratīvas stikla bumbas
    • Biljarda bumbas
    • Svaru bumbas
    • Pulksteņa bumbas

  • 3

    Kaujas līdzeklis – metāla čaula, kas pildīta ar sprāgstvielu un kas paredzēta nomešanai no lidaparāta vai izšaušanai no lielgabala.

    • Fugasa bumba
    • Ūdeņraža bumba
    • Mest bumbas
    • Kā bumbas sprādziens