BULTA definīcija Latviešu valodā:

BULTA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tievs, nosmailināts stienis ar cietāka materiāla uzgali (šaušanai ar loku vai stopu).

    • Bulta ar koka, kaula vai metāla galu
    • Bultu maks
    • Izšaut bultu
    • Skrien kā bulta

  • 2

    Šāda stieņa shematisks (zīmēts vai veidots) attēls virziena norādīšanai.

    • Bulta norādīja ceļu uz ciemu

  • 3

    Instrumenta vai mehānisma detaļa – adata, kas norāda uz skalas iedaļām.

    • Manometra bulta
    • Mērītāja bulta pasvārstījās

  • 4

    Aizbīdnis (2).

    • Aizšaut durvīm priekšā bultu
    • Atgrūst bultu

  • 5

    Slēdzenes daļa, kas pavirzās, durvis slēdzot.

    • Bulta ierūsējusi, nevar atslēgu pagriezt