BRUŅOTS definīcija Latviešu valodā:

BRUŅOTS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kam ir ieroči, bruņojums.

    • Bruņoti sargi
    • Bruņota apkalpe
    • Bruņotie spēki

  • 2

    Tāds, ko veic, izšķir ar ieročiem.

    • Bruņota cīņa, sacelšanās, sadursme

  • 3

    Tāds, kas klāts ar bruņu plāksnēm, arī apgādāts ar kaujas līdzekļiem.

    • Bruņota mašīna
    • Bruņots vilciens
    • Bruņoti transportlīdzekļi

Lietojums

arī divd.bruņot