BRONZĒJUMS definīcija Latviešu valodā:

BRONZĒJUMS

singular masculine noun

  • 1

    Paveikta darbība bronzēt; bronzas vai bronzas krāsas kārta, ar ko pārklāta kāda virsma.

    • Mākslinieciski veikts bronzējums
    • Bronzējums nogājis, nodilis
    • Plāns bronzējums