BRILJANTĪNS definīcija Latviešu valodā:

BRILJANTĪNS

vīriešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Matu kopšanas līdzeklis – glicerīna, rīcineļļas un spirta maisījums.

    • Briljantīna ziede
    • Ieziest matos briljantīnu