BRĒKA definīcija Latviešu valodā:

BRĒKA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Skaļu kliedzienu troksnis.

  • 2

    sarunvalodas vārds Skaļi pausts satraukums, neapmierinātība.

    • Sacelt brēku par niekiem