BLĀVOT definīcija Latviešu valodā:

BLĀVOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Vāji, nespodri spīdēt.

    • Blāvo rīta gaisma
    • Blāvo mēness
    • Blāvoja padzisis ugunskurs

  • 2

    Būt redzamam, atšķirties no tumšākas apkārtnes (par ko blāvu, gaišu).

    • Starp kokiem blāvo gaiša ēka
    • Virs upes blāvo migla