BEZ- definīcija Latviešu valodā:

BEZ-

priedēklis

  • 1

    savienojumā ar lietv Norāda, ka nav, trūkst tās īpašības vai elementa, ko izsaka pamatvārds.

    • Bezbārdis, bezmatis, bezrocis
    • Bezgodis, bezkauņa
    • Bezzemnieks
    • Bezdūmu (pulveris)
    • Beztermiņa (pase)

  • 2

    savienojumā ar lietv Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai.

    • Bezbailība, bezdarbība, bezvērtība

  • 3

    savienojumā ar īp Norāda, ka (kam) nepiemīt pamatvārdā izteiktā īpašība, pazīme.

    • Bezkrāsains, bezlapains, bezastains

  • 4

    savienojumā ar īp Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai; ne-.

    • Bezgaršīgs, bezbēdīgs, bezkaunīgs, bezprātīgs