BAUKŠĶĒT definīcija Latviešu valodā:

BAUKŠĶĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt dobju, īslaicīgu troksni, kāds dzirdams, kam smagi krītot, atsitoties pret ko neskanīgu, arī kam sprāgstot; atskanēt šādam troksnim.

    • Akmeņi krita, ka baukšķēja vien
    • Tālumā baukšķēja lielgabalu šāviņi