BARĪBA definīcija Latviešu valodā:

BARĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Organisko un neorganisko vielu kopums, ko dzīvie organismi uzņem no apkārtējās vides dzīvības procesu uzturēšanai.

    • Barības izmantošana organismā
    • Barības uzņemšana ar augu saknēm
    • Barības līdzekļi
    • Viegli, grūti sagremojama barība
    • Briedis ziemā meklē barību zem sniega

  • 2

    Tas, ko ēd, tas, ar ko baro (mājlopus); lopbarība.

    • Sagatavot, izēdināt lopiem barību
    • Sulīgā barība