BADS definīcija Latviešu valodā:

BADS

singular masculine noun

  • 1

    Pārtikas līdzekļu trūkums (ilgāku laiku, veselībai kaitīgā mērā).

    • Novārgt aiz bada
    • Badā nobeigušies dzīvnieki
    • Ciest badu
    • Mirt badu, mirt badā
    • Bada streiks
    • Pieteikt, uzsākt bada streiku

  • 2

    pārnesta nozīme Ļoti liels (kā vajadzīga, nepieciešama) trūkums.

    • Naudas bads, grāmatu bads, laika bads